Sevis apzināšanās, seksualitāte, „materiālā un naudas” enerģija


Komentārs:

sise vijoļkāja* - 2011-06-14 00:00
Ir skaista vasara, ir skaists laiks, viss apkārt burvīgi dzied putni, ir laimes laiks. Bet.... visas lietas gūzmā gāžas virsū. Iegādājos burvīgo grāmatiņu, ir plānā Siņeļņikova un Ņūtona,Zēlanda ,pārējās labi domātās un pieminētās grāmatiņas. Bet gāžas tagad, un nevaru saprast, kā stutēt, kā iet uz priekšu,kā būt laimīgai,kā... Viss kopā nāk pār mani, un visas šīs jomas kliedz - vajag risinājumu Tūliņ! fineses-banka prasa-nekavējoties. Un pa kuru laiku konsultēties pie speciālistiem, jo arī Izglītība prasa - Tūliņ! Un pa kuru laiku, jo Bērni prasa -Tūliņ! Dzīves vietas maiņa -jā-nē-Tūliņ!Izlemt, izdarīt,nokārtot un dzīvot.Bet kā ir PAREIZI??? Es svārstos, lauzu rokas,neaprotu:( Sitiens - draud sitieni,kā izvairīties,lai būtu pē ciespējas labāk? Jo ģimenes ,tuvinieku, kas atbalstītu nav, nekAs,cenšos pati, tikai-kā saprast,ka domāju,daru - PAREIZI? Kā lai ZINU?


 Ja iepriekšējā sarunā runājām kā pirmā čakra ir saistīta ar mūsu izcelšanos un savu senču apzināšanos, tad tagad parunāsim par mums pašiem. Otrā čakra atbild par sevis apzināšanos, par seksuālām attiecībām, par attieksmi pret naudu un materiālo nodrošinājumu un spēju to visu baudīt.

Ja pirmā čakra atbild par to, lai mūsos pietiekoši ir dzīvības spēks, lai labi darbotos visas pārējās jomas (vai čakras) un no tā izriet cik tā ir nozīmīga, tad otrās nozīme ir tikpat spēcīga, jo sevis pieņemšana, savas sievišķās vai vīrišķās enerģijas apzināšanās, savas īstenās būtības saskatīšana un dzīve saistībā ar to, saikne ar materiālo pasauli un naudu – piekritīsi, ka tas atkal ir ļoti būtiski.

Daba ir paredzējusi, ka esam sieviete vai vīrietis. Un jo ātrāk un skaidrāk izprotam ko tas nozīmē, jo vieglāk mums pašiem. Sievietes enerģija ir maiga un plūstoša, vīrietim - enerģiska un spēcīga. Sieviete pēc dabas ir daudz elastīgāka un spējīgāka pakļauties un ļauties, vīrietis ir cīnītājs, pierādītājs, kontrolētājs. Cik daudz dzīvojam saskaņā ar savu sievišķo būtību un  ļaujam savam vīrietim dzīvot saskaņā ar viņa vīrišķo būtību, to mēs katra pati par sevi zinām. Bet lai vieglāk būtu saprast, atceries Visuma likumu „Līdzīgs pievelk līdzīgu”. Ja uzskati, ka Tavs vīrs (vai draugs, vai partneris) ir ļoti izteikti vīrišķīgs, tas liecina par to, ka Tevī ir ļoti augsts procents sievišķības. Savukārt, ja esi spiesta secināt, ka diemžēl Tavs cilvēks ir nevīrišķīgs, tad tas liecina, ka sievietē ir par maz sievišķības. Un mēs jau zinām, ka mainīt varam tikai sevi. Sievišķību var vairot. Un līdz ar to viņa vīrišķību arī.

Seksuālā enerģija arī ir saistīta ar sevis kā sievietes apzināšanos un sevis baudīšanu tieši saskaņā ar savu enerģētiku. Ja sieviete jūtas skaista, vesela un laimīga, tad viennozīmīgi viņa ir seksuāli ļoti pievilcīga.

Arī seksuālo enerģiju var vairot. Primāri tam pamatos ir laba pašsajūta un atpūta (piekususi sieviete parasti apspiež savu seksuālo enerģiju, vai arī tā pati no sevis mazinās, vai arī tiek tērēta naudas pelnīšanai un materiālo problēmu risināšanai). Vai esi pamanījusi, ka aizbraucot atvaļinājumā un esot tālu prom no ikdienas problēmām, seksuālā enerģija vairojas un mīlēties gribas biežāk kā mājās. Lūk, tas saistīts ar to, ka ikdienā dzīvojam vīrišķīgu dzīvi – plānojam, kontrolējam, skrienam, pelnām, esam stresā, lai visu paspētu utt.

Tiklīdz iemācāmies dzīvot ar baudu, tā gan visu paspējam, gan sākam sevi apzināties, kā skaistas un iekārojamas sievietes.

Jutekliskums un jūtība ir saistīta ar mirkļa baudīšanu. Noskrējusies sieviete neko nespēj baudīt. Viņa visu dara, lai paspētu. Koncentrējas uz rezultātu. Nu....un tad arī mīlēšanās sanāk nevis lai baudītu, bet lai žigli sasniegtu rezultātu, būtu nodarīts un varētu tikt gulēt.  

Lai atgrieztos pie savas sievišķās būtības, mums ir jāiemācās baudīt un izjust, ļauties un priecāties. Gūt baudu no pieskāriena. Un sākt to var pilnīgi tūlīt – iedomājies ko un kā sajūti tieši šobrīd. Vai auduma glāstošo pieskārienu augumam. Vai savu pirkstu pieskārienu tastatūrai. Vai kādu vēja pūsmu. Vai siltumu. Vai kādu smaržu.

Sāc to baudīt.

Izjūti, kādu apmierinājumu tas dod. Sakusties tā, lai tas dod vēl lielāku apmierinājumu. Izbaudi nianses.

Jutekliskums un mūsu jūtība ir „mūsu pašu rokās”. Mēs to varam vairot un kļūt ārkārtīgi sievišķīgas.

Vai esi kādreiz mēģinājusi ar sevi pamīlēties? Samīļot savu augumu, izbaudīt katru savu īpašo vietiņu? Vai zini, kas sniedz Tev vislielāko baudu? Un vai Tavs vīrs par to zina?

Un vai esi mēģinājusi ar savu vīru (vīrieti, partneri, draugu) pamīlēties tā, lai viņš darītu tieši tā kā Tev ir labi. Pati izgrozīties un viņam ļauties, bet īstenībā viņu vadīt? Esi? Nu tad Tu zini par ko es runāju un zini kā vairot savu seksuālo enerģiju.

Savu seksuālo enerģiju mēs jūtam ik brīdi. Un, loģiski, ka tas nav tikai un vienīgi seksa laikā.

Vai šobrīd Tu spēj sajust savu seksualitāti? Kā?

Skatienā? Elpošanā? Sajūtās? Vēdera muskulatūras īpašā savilkšanā un palaišanā? Kā?

Spēj? Tas ir labi. Jo tad Tavs vīrs (draugs, partneris) to sajutīs jo īpaši.  :)

Un....vēl...parunāsim par naudu un materiālām lietām. Ilgi domāju kādēļ tieši otrā čakra ir atbildīga par naudu un mana šī brīža atbilde ir tā, ka tas saistīts ar savas īstenās būtības realizēšanu. Tātad ar to, ko Tu dod pasaulei (ko cilvēki no Tevis pērk – laiku, pakalpojumu, preci) un ko saņem pretim. Interesanti, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuri dod šo savu enerģiju, bet saņemt to naudas veidā negrib. Varbūt paši pat nezin, ka negrib, jo tas viss notiek zemapziņā.

Vairāk kā gadu vadu seminārus par naudu un bagātību un nu jau man ir ļoti konkrēta pieredze un izjūta par to, kas cilvēkiem traucē pelnīt naudu. Un atbilde ir tikai viena – viņi paši sev. Nu nav cita iemesla. Pašiem savi aizspriedumi, pašiem savi stereotipi, pašiem savi bloki. Un tad man, šķiet, ka bieži vien tam ar otro čakru nemaz tik liela tā saistība nav. 2.čakra var būt vaļā un pat labi strādāt, bet ja prātā un augstākās čakras būs ņēmušas virsroku un uzlikušas kādus ierobežojumus naudas pelnīšanai, tad....naudas un materiālo vērtību nebūs.

Tā kā atkal atgriežamies pie tā, ka viss ir galvā – domās un attieksmē. :)

Toties pilnīgi cita lieta (un tā ir saistīta ar 2.čakru) ir savas patiesās būtības apzināšanās vai arī pagaidām vēl neapzināšanās. Ļoti bieži ir tā, ka cilvēks vispār nezina ko grib šai pasaulē un šai dzīvē darīt. Nu strādā kaut kādu darbu, nav apmierināts ne ar darbu ne samaksu, bet nezina ko citu tad lai dara. Tad, lūk, gan ir tā, ka jāsāk ir savas misijas, savas būtības un sava dzīves mērķa apzināšanos. Bieži vien tad, kad to sakārto, tad arī naudas jautājumi atrisinās. :)

Tā ar to 2. čakru. Un kādas ir Tavas pārdomas šajā sakarā?

Komentāri (30)  |  2011-05-26 18:32  |  Skatīts: 11263x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
zumZum* - 2011-05-27 08:41
piekriitu par visiem 100 :) it iipashi par par visu, ko rakstiiji par seksuaalo energjiju :)

Karinčiks* - 2011-05-27 15:59
Vienreizējs raksts..Man šķiet,ka reizēm nespējam novērtēt to,kas mums tiek dots par brīvu,pa velti..visi it kā strādājam,vairākums pie darba devēja,tur saņemam algu par nostrādāto..te,mums nav iebildumu..bet tad,kad daram no sevis,tad ir gadījies dzirdēt..kāpēc tas nenotiek par brīvu..Nav runa,ka to nevar..piekrītu šeit,par attieksmi.Viss notiek apgriezeniski. Jautājums,vai man to vajag?Ja man tas uzrunā,es meklēju,nedomājot par naudu,jo tas ,ko iegūstam,nav izmērams naudā...Zinu,zinu..daudzi teiks,bet esmu bez darba,man nav pat 10Ls..saprotu arī šo situāciju,jo saku,ko pati esmu piedzīvojusi..bet tad ir citas iespējas..mums tās vienkārši jasaredz..
Paldies par rakstiņu

Iluta* - 2011-05-27 17:23
Kāpēc šī čakra atbild gan par sex,gan par naudu?jo tās abas ir viena un tā pati enerģija.

Zane* - 2011-05-27 17:46
Paldies. Vnk idiāli :)
Jauku jums visām dienu

Eva* - 2011-05-30 22:09
Labdien,Inese!
Pilnigi nejauši nokļuvu Jūsu blogā,bet mēs jau zinam,ka nejaušibu nav. Es jau daudzus gadus strādāju pie sevis pilveidošanas un izzināšanas un turpinu to darit. Un jau gadus 5 cenšos risinat savu situāciju - attieksme pret naudu. Pati esmu lasijusi seminārus par naudu. Ik tā ir zināšanas, bet kaut kadā posmā es nobuksēju.Man ir bizness,kas man ļoti patīk, man ir vīzija,ko vēlos sasniegt, aiz manis iet cilveki,kuru mani ir noticējuši un uzticējušies. Ir zināms,ka 'visi vecie stereotipi par bagatibu un labklajibu pamazam izzūd.Mēs varam gūt labklajibu caur to,ka dodam. Atgriežoties pie manām pārdomām - Es strādaju, jo man patik tas, ko es daru, es dodu cilvēkiem iespēju jo man sagāda gandarijumu,ka viniem ir rezultāts,es nemitigi sevi pilnveidoju, bet attieksmē pert naudu ir pilnigs bloks.Šobrid vinas vispar negrozās. Pielauju,ka problēma ir dziļāka. Bet ka to atrast?

Inese* - 2011-05-31 02:33
Bet varbūt, ka ir sajūta, ka nauda nemaz nav vajadzīga? Ka lietas notiek pašas no sevis un ka nekāda pasaules nauda nesniedz to gandarījumu, ko cilvēku mīlestība un sajūta, ka esi vajadzīga?

Kādēļ tā jautāju? Jo man garus gadus tā bija.
Un tikai izlasot Siņeļņikovu un Gabecki kaut kā viss man salikās "pa plauktiņiem" un visu naudu, ko tagad varu nopelnīt, varu dēļ tā, ka nomainīju šo attieksmi.

Naudu ir jāgrib nopelnīt :) Lai to atkal pēc tam ieguldītu lietā, kas pasauli dara labāku. :)

Iluta* - 2011-05-31 04:27
Varbut jānoņem no apziņas tas blogs,kas čukst,ka tev neizdosies nopelnit tik daudz.Ka nauda jau tāpat laimi nenes.
Vai varbut nav to mērķu,kur tad šo naudu varētu pielietot,ko iegādāties par to?

Eva* - 2011-05-31 05:35
Nu esmu ari lasijusi Siņeļņikovu un macijusies pie pasaules meroga treneriem. Bet zināšanas ir jamāk likt lieta,un cik saprotu,ka tieši attieksmē pret naudu man tas neizdodas.Ja iedzilinos savā dzive,tad vienmēr esmu bijusi deveja.Un tas man sagadā gandarijumu.Mēs šobrid dzivojam interesantā laikā,,kad vairak pieveršamies garigajām vertibam,bet nevaram atstāt novartā materiālas vertibas, jo ir kaut kadās elementārās nepeiciešamības izdevumi. Naudu es gribu nopelnit, bet šobrid, škiet,ka nu jau iet zem iztikas minimuma,Par pozitivo domu it kā viss ir ok, ar aformacijam stradaju,cenšos naudu virzit un sadalit,kā būtu pareizi. Bet ,kaut ko es daru nepareizi, bet ko nevaru atrast. Merki ir un ne tie mazakie:) Un darbs,ko daru ir vairak kā misija, lai aplīdzētu cilvekiem...Reizem domaju, varbūt man vienkārši vajag izturet šo posmu, varbūt ka Visums man dod pārbaudijumus...

Inese* - 2011-06-01 01:32
Jā, man ar ienāca prātā tieši tas, ko raksti pēdējā teikumā. Šad tad Visums mūs pārbauda kam esam par daudz pieķērušies un mēģina to paņemt nost - ja dikti pārdzīvojam, vai esam galīgā depresijā vai diskomfortā, tad ir skaidrs, ka konkrētai lietai (šai gadījumā naudai) esam pieķērušies pa daudz.
Man ar tika iedots šāds periods. 1,5 gadus nodzīvoju pilnīgi bez ienākumiem. Un man tas bija brīnišķīgs mīlestības piepildīts periods. Domāju, ka Visumam nebūs mani uz šo vairs jātestē :)
Galvenais jau ir situāciju pieņemt ar laimi un mīlestību, novērtējot to, kas ir un nevis uztraucoties par to, kas nav.

Cik labi, ka protam šādi paskatīties uz savām dzīvēm un pašas tās izanalizēt:)

Solveiga* - 2011-06-05 02:33
Jā un kātad ar karmiskām lietām?

Inese* - 2011-06-05 16:33
Karmiskas lietas norāda uz to, ka mums konkrētais jautājums būs jārisina ar daudz lielāku enerģijas patēriņu - daudz vairāk ar to jānodarbojas un daudz vairāk ''sim jautājumam jādod dievišķas mīlestības enerģija.
Es ticu, ka viens cilvēks ir spējīgs gan savu karmu, gan dzimtas karmu mainīt:)

Solveiga* - 2011-06-06 01:50
Kā lai izprot kas ir Dievišā mīlestības enerģija?

Inese* - 2011-06-06 02:59
Dievišķu mīlestības enerģiju saņemam vai nu lūgšanu vai meditāciju laikā. Katrā brīdī, kad apzināti vēršamies pie Dieva.
Protams, arī citos brīžos, bet tas nav tik piefiksējami.

Šeit der stāsts par svārstiņu - ja cilvēkam virs galvas svārstiņš griežas pret pulksteņrādītāja virzienā, tad sākot skaitīt Tēvreizi, svārstiņš sāk griezties pa pulksteņrādītāa jvirzienam. Kā tā? Tādēļ, ka Dievišķa enerģija vienmēr ir pozitīva un tiklīdz nododamies lūgšanai, tā būdami kontaktā ar Dievu, saņemam Dievišķu enerģiju.
Lūk tā ir Dievišķas mīlestības enerģija :)

Solveiga* - 2011-06-06 17:45
Paldies,Tev Inese! Es mācos izsprast,bet nu saprotu ka jāmācās arī sajust.Lai Tev ražīga un mīlestības pilna nedēļa!

Inese* - 2011-06-06 20:13
Paldies! Lai Tev viss izdodas!!!

Dace* - 2011-06-13 20:07
Padalieties, lūdzu, ar idejām kā emocionāli tikt galā, ja bērnu tēvs ir aizgājis un es esmu palikusi viena. Kā saglabāt un vairot sevī sievišķību, ja faktiski man ģimenē jābūt gan sievietes gan vīrieša lomā.

sise vijoļkāja* - 2011-06-14 00:00
Ir skaista vasara, ir skaists laiks, viss apkārt burvīgi dzied putni, ir laimes laiks. Bet.... visas lietas gūzmā gāžas virsū. Iegādājos burvīgo grāmatiņu, ir plānā Siņeļņikova un Ņūtona,Zēlanda ,pārējās labi domātās un pieminētās grāmatiņas. Bet gāžas tagad, un nevaru saprast, kā stutēt, kā iet uz priekšu,kā būt laimīgai,kā... Viss kopā nāk pār mani, un visas šīs jomas kliedz - vajag risinājumu Tūliņ! fineses-banka prasa-nekavējoties. Un pa kuru laiku konsultēties pie speciālistiem, jo arī Izglītība prasa - Tūliņ! Un pa kuru laiku, jo Bērni prasa -Tūliņ! Dzīves vietas maiņa -jā-nē-Tūliņ!Izlemt, izdarīt,nokārtot un dzīvot.Bet kā ir PAREIZI??? Es svārstos, lauzu rokas,neaprotu:( Sitiens - draud sitieni,kā izvairīties,lai būtu pē ciespējas labāk? Jo ģimenes ,tuvinieku, kas atbalstītu nav, nekAs,cenšos pati, tikai-kā saprast,ka domāju,daru - PAREIZI? Kā lai ZINU?

Iluta* - 2011-06-14 17:53
Gan Dacei gan Sisei es ieteiktu izmainīt attieksmi pret notiekošo.Pieņemt to,kas noticis,bet izmainit savu attieksmi.Viss kas notiek ar mums,nenotiek ar mums,notiek PRIEKŠ mums.Kāpēc mēs ciešam?Tāpēc,ka mēs nesanemam no apkartejiem to,ko paši sev bijām iestastijusi, kā apkartejiem ir jāuzvedas.Katra''ciešana''mums ir dota kā dāvana,kā ceļazīme,ka viss,tā vairs dzīvot nevar,ir jāmainās.Jā,no sakuma mes varam iekrist apātījā-ak,es nelaimiga,ak,tā laikam mana karma,tas mans sods.Skan labi,vai ne?Jo tad atbildiba tiek uzlikta uz kaut ko,kas nav musos,uz kaut ko,kas neeksiste.Bet patiesā brīvība ir tad,kad mes sakam uznemties atbildibu par savu dzivi,katru savu situaciju,neviena nav ko vairs vainot,nav vainigo,es pati izvelos ko man domāt kā man vadit savu dzivi.Nu nav taču tā,ka kāda balss mums patstāvigi staigā lidzi un čukst visu laiku,kas mums ir jādoma.Nav ta!!Mes pāsas izdomajam savas domas :)Kā tani teiciena-pati izdomāju,pati apvainojos.:)
Lai mēs sanemtu ,piepilditu savas vēlmes dzīvē-mums ir jāiemācas dot,dot neko neprasot atpakaļ.Dot jau var ne tikai materialas vertibas.Dot var milestibu,labu vardu.Ir loti laba metode-domas ,katram cilvekam,ko satiec ikdiena teikt-Piedod man,es milu tevi.No sakuma var but pagrutak,bet ar laiku tas paliek kā skaists ieradums,jo pateikt otram Es tevi milu,nav nemaz tik gruti.Dace-ja bērna tēvs ir aizgajis...paldies Dievam,lai iet,vins izpildija savu uzdevumu tava dzive,un atdeva vietu jaunam attiecibam tava dzive.Tiesi tam vajadzetu but stimulam,lai sevi palutinatu-ar smarzigam vannam,iesmerejot savu kermeni ar smarzigiem kremiem.Inesitei bija diskusija,kur vina tiesi raksta par sievišķibu(ja nemaldos).Apstādinat savu nemierigo prātu.Isteniba mes jau neko jaunu nedomājam,mes tikai maļam pa galvu vienu un to pašu domu atkal un atkal.Lai apstadinatu pratu,sac verot savas domas,gaidi kā kaķene gaida peli pie alas,jautā sev-kāda nu būs nākamā doma...Lai veocās!

Sofija* - 2011-06-14 21:25
Nez vai tās domas, kas mums ienāk prātā ir mūsu domas? Kur rodas domas, un kurš ir tas, kurš rada šīs domas? Nedomāju, ka viennozīmīgi mēs radam savas domas, tās vienkārši nāk un iet, varbūt mēs vienīgi izvēlamies pie kurām domām uzkavēties.

Inese* - 2011-06-14 22:03
Domas ir gan mūsu, gan kopējās, bet mūsu atbildība ir, vai mēs tās paņemam pretim un sākam domāt (izraisot emocijas un mainot savu enerģētiku) vai arī aizstājam ar kādām citām domām.
Es diendienā trenējos negatīvas domas aizstāt ar pozitīvām.
Ja galīgi nesanāk, tad sāku sarunāties ar Dievu: "Paldies, Dievs, ka sūti man šo domu un palīdzi lūdzu tagad pārvērst to pozitīvā". Un tad no vienas puses ir tā, kā Iluta kādā citā komentārā teica, ka es it kā atdodu atbildību kādam citam, bet ja šis Cits ir Dievs, tad man tas dara tikai labu - es saņemu palīdzību un dievišķu enerģīju un līdz ar to man ir vieglāk neļauties negatīvo domu varai.

Es vēl turpinu domāt par to vai paļaujoties uz Dievu mēs mazinām savu atbildību vai tieši otrāi vairojam. Mana iekšējā sajūta saka, ka vairojam.

Un paldies Ilutai par augstāklasāmo komentāru. Es ar varu parakstīties zem tā - piekrītu visam teiktajam:)

Iluta* - 2011-06-15 06:30
Inesīt,vai tā tiešām ir iekšējā sajūta vai prāts?Ja cilvēks ir audzināts reliģiozā ģimenē,vārds Dievs vinam ir tik skaists,tik svēts.Bet ja cits ir audzinats komunistiska gimene,tad sis vards ir nedabisks,šķebīgs.Cilveks jutas tā,it kā ,izrunajot so vardu,vinam mute saglabajas nepatikama garsa.Nav svarigi ,vai runa iet par lielam vai mazam lietam.Ja mes turpinam iztureties ta kā tikam audzinati,izskoloti(pareizi vai nepareizi),mes joprojam funkcionejam ka masinas,cilveciskais vel musos nav piedzimis.Uz visu mes reagejam saskaņā ar savu audzinatibas pakapi,stereotipu pakapi.Ja piedzimst veģetāriešu ģimenē un uz galda ir gaļas ediens,mes jutam nelabumu,mums klust slikti.Ne jau no si nevegetara ediena,bet gan no tā,kas musos ir iekodets atticiba pret edienu.Kads cits,kurs ir pieradinats pie galas,tikko to ieraugot izjutis baudu,tā izraisis apetiti nevis sliktu dūšu,un vins jutisies patikami.Redz,tas viss ir ieaudzinats,iemacits.Par to runaja Pavlovs un par to runaja Skinners.Mes varam but brivi tikai tad,kad uznemamies 100% atbildibu par itin visu ,kas notiek musus dzive.

Inese* - 2011-06-15 15:11
Par tām audzināšanām viss skaidrs. Protams, ka Dieva esamība katram ir kaut kas cits.

Bet, ja runājam par cilvēkiem, kuri tomēr saprot Austāko Spēku lomu un vadību mūsu dzīvē, un saprot arī to, ka tikai līdzdarbojoties un iekļaujoties kopējā sistēmā, viņš var sakārtot savu dzīvi (pie šādiem cilvēkiem piederu es), tad manā skatījumā tajā 100% atbildībā iekļaujas arī spēja ļauties un pakļauties Dieva gribai.
Kā domā?

Lai mums ir vieglāk parunāt, paņemam kādu konktēru piemēru -
kāds vientuļš cilvēks ļoti grib satikt savu īsto un vienīgo. Viņš maina gan savu attieksmi, gan iepazīstas ar cilvēkiem, gan mēģina tā un mēģina savādāk - un ir gan precību piedāvājumi, un ir gan kopdzīves, bet tā īstā kā nav tā nav?
Kā domā, Ilutiņ, cik tālu šis cilvēks var 100% sariktēt savu dzīvi, lai viņam tiktu sūtīta īstā mīlestība?
(šo es stāstu no savas pieredzes pirms Toma. Es atrotītām piedurknēm un ar visu savu 100% atbildību gribēju sakārtot savu dzīvi.......un ....nespēju. Man bija jāpieņem un jāpakļaujas Dieva gribai, ka būs tā kā Viņš teiks. un tieši tad, kad es pieņēmu un tieši tad, kad ļāvos, tieši tad arī viss sakārtojās).

Vai arī par cilvēku aiziešanām (nāvi). Nu...pat par ļoti tuviem cilvēkiem mēs nevaram sevi sakārtot tik tālu, lai viņi nenomirtu.
Un mēs protams, varam uzņemties 100% atbildību par to ar kādu viedumu izejam sēras, bet.....mēs nevaram uzņemties 100% atbildību par Dieva lemtiem notikumiem.
(šis atkal ir no manas dzīves, kad man vienkārši bija jāiemācās pakļauties Dieva gribai un lēmumiem)

Manuprāt tas, par ko mēs varam uzņemties 100% atbildību, ir mūsu attieksme un enerģētika (lai mūs grūti brīži stiprina nevis grauj).

Vai kāds cits piemērs

Iluta* - 2011-06-15 17:04
Inesit,viss ko tu apraksti,jā,tas tiešām tā ari ir,bet tam nav sakara ar Dieva gribu(nepārproti mani,es absoluti neēsmu pret to kam tu tici vai ne,es tikai mēģinu uzrakstīt kā es saprotu šo sistemu).Tass ir pierādijies 100tām,1000ts reizēm,ka tad kad mēs noņemam situācijas svarīgumu,atlaižam to,ļaujamies,viss notiek....notiek tad,kad mēs vairs to negaidam.Mēs neēsam pieķērušies.Nav jau arī svarīgi ko mēs tieši vēlamies,ir svarigi kādas emocijas,sajutas mēs piešķiram dotajai velmei-šaubas,bailes,neticība.Tieši ar šādām emocijam un sajūtām tad ari mūsu vēlēšanās tiks atgrieztas pie mums-atgriezeniskā saite.Ne pa velti Oskars Vailds ir teicis:"Cilvēka dzive var but divas traģēdijas-viena,kad vēlēšanās nepiepildas,un otra-kad vēlēšanās piepildas :)
Par nāvi-nē mēs nevaram sevi sakartot,lai neviens nenomirtu,bet mēs varam izmainit attieksmi pret to.Un nāve jau ir tikai dabisks process.Seit varetu ieteikt M.Ņūtona grāmatu-Dvēseļu ceļojums.
Nāve vienmēr atrodas kaut kur blakus.Viņa atnāk negaiditi,lai ari mēs gatavojamies vinai vairākus gadus.Neskatoties uz savu dabiskumu,tuvākā cilvēka nāve vienmer izsauc pašus smagākos un emocionālākos pardzivojumus.Es pati sev esmu uzdevusi šos jatājumus-Kāpēc ir tik sāpigi,bet lai to saprrastu,nāve ir jāapskata no citām pusēm.Mēs esam pieraduši to apskatit no negatīvās puses......
Lai ari jebkuriem notikumiem vienmer ir divas puses.Visi mēs pardzivojam savādāk mīļotā cilveka aiziesanu,tas nav tikai saistis ar emocionalo saiti,bet ar musu domāšanas veidu un nervu sistemu.Bet mums ir jāatceras,ka nāve-tas ir dabiski.Bez vinas nav iespejama attistiba dzive.No kvantu fizikas viedokla-tāir tikai mūsu matērijas stāvokļa maiņa,un nekas vairāk.Tā ir dabas programma,tāpēc mums ir jaiemācās to pienemt.
Šeit man ienāca prāta viens stāsts(pritcha)
Jūras krasta,liedaga,sedeja dizs meistars,un pie vina atnacis cilveks,kurs meklejis patiesibu.Tas pieskaries pie vina kajam un teicis:-Piedod,ja es tevi iztrauceju,bet es gribetu atrast patiesibu,un tadel esmu gatavs izdarit visu,ko tu teiksi.
Meistars vienkarsi aizvera acis,un iegima klusesana.
Cilveks tikai pakratija galvu un pie sevis noteica-:''Škiet,ka sis cilveks nav pie pilna prata.Es uzdodu vinam jautajumu,bet vins aizver acis.
Vins pakratijis so cilveku un sacijis-''Ka tad ar manui jautajumu?
Meistars atbildejis
-Es uz to atbildeju.Vienkarsi sezot klusuma...neko nedarot...zale aug pati(te ir ta svariguma nonemsana par ko es rakstiju augstak).Tev par to nav jaraizejaa.Viss vienkarsi notiks.Tikai sedi klusejot un baudi klusesanu.
Cilveks paludzis
-Vai tu vari man pateikt nosaukumu,jo cilveki man prasis,ko es daru?
Un meistars uzrakstijis smiltis:meditacija
Cilveks iebildis
-Tas parak isi atbildei.Pasaki man mazliet precizak.
Un meistars uzrakstijis lielime burtiem-MEDITACIJA.
Tad cilveks sacijis
-Bet tie ir vienkarsi lielie burti,tu raksti to pasu!
Vecais meistars atbildejis
-Ja es pateiksu vairak,tad bus nepareizi.ja tu vari saprast,vienkarsi dari to,ko es tev teicu un tu uzzinasi.::))

Iluta* - 2011-06-15 17:16
P.SMes runajam par vienu un to pašu,tikai savadakiem vārdiem.Tev tas ir Dievs,man tas ir Svarigums(noņemt visam svarigumu)
Lai jauka diena!

Inese* - 2011-06-15 17:19
Nu jā - ir vienkārši jāvar noturēt savu enerģētikas svārstiņu pozitīvā virzienā, kad miers un harmonija ir sirdī un tu vienkārši ļaujies.

Man škiet, ka šī ir tik svarīga diskusija, ka mēģināšu par šo uzrkastīt kādu rakstu:)



Lapa | 1 [2] |

Atpakaļ